| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| I. | Ievads | 2 |
| II. | Tiesību normas | 3 |
| III. | Tiesību normu piemērošanas jēdziens | 5 |
| IV. | Tiesību piemērošanas darbību metodiska | 6 |
| V. | Tiesību normu piemērošanas loģiskā shēma | 7 |
| 1. | Juridiskais siloģisms | 7 |
| 2. | Subsumcija | 8 |
| 3. | Tiesisko seku konkretizēšana | 10 |
| VI. | Tiesību normu piemērošanas stadijas | 11 |
| VII. | Tiesību normas intertemporālā piemē¬rojamība | 12 |
| VIII. | Tiesību normu iztulkošana | 14 |
| 1. | Iztulkošanas jēdziens | 14 |
| 2. | Iztulkošanas nepieciešamība | 14 |
| 3. | Iztulkošanas pamatojums likumos | 15 |
| IX. | Tipiskas kļūdas tiesību normu piemērošanā | 17 |
| 1. | Likumības princips | 17 |
| 2. | Kļūda, piemērojot normu (pantu) | 17 |
| 3. | Kļūda subsumcijā | 18 |
| 4. | Kļūda tiesiskās sekās (conclusio) | 18 |
| 5. | Kļūdas līguma izpildes gaitā | 18 |
| X . | Nobeigums | 19 |
| Izmantotā literatūra | 20 |
II Tiesību normas.
Tiesību normu definīcijas.
Tiesību normu viena no vienkāršākām definīcijām pievērš uzmanību tam, ka tā regulē uzvedību: ”Tiesību normas – vispārobligāts uzvedības noteikumi, kurus veido vai sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.”
Cita vieda tiesību normas izpratnes ir saistītas ar tās orientāciju uz sabiedrisko attiecību regulēšanu. Tās izpaužas, piemēram, sekojošā definīcijā: ”Tiesību norma – tiesību jaunrades subjektu vispārobligāta, strukturāli organizēta, valstiski valdonīga pavēle, kuru satur tiesību normatīvais akts un kas regulē sabiedrības attiecības.”
Sastopamas arī definīcijas, kurās ir apvienotas abas iepriekšējās pieejas. Viena no tām ir sekojoša: ”Tiesību norma – vispārobligātais, formāli noteiktais priekšraksts, kas nāk no valsts un kuru tā aizsargā, kas ir izteikts uzvedības noteikuma vai pamatnolēmuma veidā un ir sabiedrisko attiecību valstisks regulātors.”
…
II Tiesību normas. Tiesību normu definīcijas. Tiesību normu viena no vienkāršākām definīcijām pievērš uzmanību tam, ka tā regulē uzvedību: ”Tiesību normas – vispārobligāts uzvedības noteikumi, kurus veido vai sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.” Cita vieda tiesību normas izpratnes ir saistītas ar tās orientāciju uz sabiedrisko attiecību regulēšanu. Tās izpaužas, piemēram, sekojošā definīcijā: ”Tiesību norma – tiesību jaunrades subjektu vispārobligāta, strukturāli organizēta, valstiski valdonīga pavēle, kuru satur tiesību normatīvais akts un kas regulē sabiedrības attiecības.” Sastopamas arī definīcijas, kurās ir apvienotas abas iepriekšējās pieejas. Viena no tām ir sekojoša: ”Tiesību norma – vispārobligātais, formāli noteiktais priekšraksts, kas nāk no valsts un kuru tā aizsargā, kas ir izteikts uzvedības noteikuma vai pamatnolēmuma veidā un ir sabiedrisko attiecību valstisks regulātors.”
