Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 1.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 2.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 3.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 4.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 5.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 6.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 7.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 8.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 9.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 10.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 11.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 12.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 13.
Darba fragmentsAizvērt

1. Salīdzināmo tiesību priekšmeta saturs un nozīme.
Salīdz. ties. (comparative law) jēdziens nāk no latīņu valodas (parare - vienādi vērtēt). Salīdz. ties. nav tiesību nozare, bet tiesību zinātne. Vieni tiesību zinātnieki to uzskata par patstāvīgu zinātni (R.Davids), citi – par zinātnisku palīgdisciplīnu, citi – par īpašu pētīšanas metodi. Salīdz. ties. pēc būtības ir intelektuālā aktivitāte, kuras objekts ir tiesības un kura izpaužas dažādu valstu tiesību salīdzināšanā, analītiskā izpētē, nosakot kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
Salīdz. ties. jāatšķir no citām tiesību disciplīnām, kuras arī ir saistītas ar ārvalstu tiesību izpēti (piem., starptaut. privāttiesībām, tiesību socioloģijas, tiesību vēstures).
Salīdzināšana var notikt dažādos līmeņos – tiesību institūtu, tiesību nozaru, tiesību sistēmu, tiesību saimju līmenī, citiem vārdiem sakot, salīdzināšana notiek mikro, midi un makro līmenī. Mikrolīmeņa salīdzināšana vairāk piemērota praktiskiem nolūkiem, makrolīmeņa – teorētiskiem nolūkiem.
Salīdz. ties. var iedalīt 2 daļās (vispārējā un sevišķā). Vispārējā daļā ietilpst salīdz. ties. priekšmets, pētīšanas metodoloģija, pētīšanas un klasifikācijas kritēriji. Sevišķā daļa ietver konkrētas tiesību jomas, kurās veic salīdzināšanu.
Salīdz. ties. kā zinātnei ir vairāki uzdevumi: 1) informatīvais (informācijas vākšana par dažādu valstu tiesībām); 2) pilnveidošanas (nacionālās tiesību sistēmas pilnveidošana, izmantojot pētījumus par citām tiesību sistēmām; arī tiesību doktrīnas un tiesu prakses pilnveidošana); 3) tiesību propaganda (piem., padomju laikos, kad nacionālās tiesības salīdzināja ar citu valstu tiesībām, lai pamatotu padomju tiesību izcilību).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants