Nobeigums
Musulmaņu tiesības nav neatkarīga zinātnes nozare, bet daļa no islāma reliģijas. Musulmaņu tiesības satur maz imperatīvu normu un rada daudzpusīgas iespējas izpaust brīvu iniciatīvu. Tāpēc ir iespējams palikt uzticīgam islāmam, ieviest tiesību normās krasas izmaiņas, kas ir saistītas ar musulmaņu tiesībām, taču nav obligātas. Galvenais nosacījums – normas nedrīkst pārkāpt tiešajā nozīmē.
Viduslaiku musulmaņu tiesības viennozīmīgi var raksturot kā viengabalainu sistēmu, kur musulmanis, neatkarīgi no tā, kur atrodas, viņam ir jāievēro šariats un islams.
Pašlaik musulmaņu tiesības ietekmē 600 mlj. Cilvēku uzvedību, taču šķelšanās par tālāko tiesību attīstību zemēs, kur ir jāievēro, šariats ir saskatāms, piemēram – Afganistānā, kura ir resursiem nabadzīga, bagātā Kazahstāna.
Daudziem šajos reģionos situācija ir neizprotama. Šie indivīdi aizvien cenšas iesaistīt citas valstis savu problēmu risināšanā, jo pēc ideoloģiskās okupācijas viņi ir zaudējuši paši pieņemt lēmumus. Visi izņemot irāņus un turkus, kuri neatkarību nekad netika zaudējuši.
Zinot pašreizējo situāciju maz, ticams, ka kaut kas mainīsies, musulmaņu tautām, kā arī pašiem cilvēkiem būtu jāpieņem pasaules daudzpusīgā uztvere, mainot savas tiesību normas, bet tajā pašā laikā arī mums būtu vismaz nedaudz jāpielāgojas viņiem.
…
