Terminu „aizgādība” un „saskarsmes tiesības” (tiesības uz apmeklēšanu) juridiskie kritēriji ir izklāstīti Latvijas Republikas Civillikuma pirmajā daļā „Ģimenes tiesības”.
Latvijas Republikas Civillikuma 177.panta pirmā daļa paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā (nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu, izņēmuma gadījumos un sevišķi svarīgo iemeslu dēļ, nepilngadīgo var uzskatīt par pilngadīgo arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr viņš sasniedz pilnus sešpadsmit gadus (Latvijas Republikas Civillikuma 219. un 220.pants)).
Savukārt, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 221.pantu, pilngadību pirms termiņa piešķir attiecīgā bāriņtiesa (pagasttiesa), kuras lēmumu apstiprina tiesa.
Par pilngadīgu uzskatāma persona, kas likumā paredzētajā kārtībā stājusies laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma.
Saskaņā ar šā likuma 177.panta otro daļu, aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Latvijas Republikas Civillikuma 178.pants paredz, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa (pagasttiesa), ja likumā nav noteikts citādi. …
