Aminoskābes normālos apstākļos parasti ir cietas vielas, jo tās var veidot daudz ūdeņraža saišu.
Aminoskābēm parasti ir pārāk maza termiskā izturība, lai tās varētu uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai (tās sadalās ātrāk).
Rūpnieciski aminoskābes galvenokārt iegūst no ģenētiski modificētām baktērijām.
Katrai aminoskābei ir savs nosaukums (alanīns, leicīns, serīns utt.), kurus plaši lieto, aplūkojot dažādas peptīdu un olbaltumvielu struktūras, kuras veidotas no aminskābēm.
Pēc IUPAC nomenklatūras aminoskābju nosaukuma izskaņa ir vārds –skābe
Daudzas aminoskābes iegūst, sašķeļot olbaltumvielas. Tagad ir pazīstamas arī daudzas aminoskābju ieguves sintētiskās metodes. Laboratorijā vienkāršākās aminoskābes var iegūt, uz halogēnkarbonskābēm iedarbojoties ar amonjaku.
Piemēram:
Cl–CH2–COOH+NH3 → NH2–CH3–COOH+HCl…
