Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Finanšu līzings', 1.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 2.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 3.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 4.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 5.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 6.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 7.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 8.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 9.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 10.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 11.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 12.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 13.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 14.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 15.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 16.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 17.
  • Referāts 'Finanšu līzings', 18.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Līzinga jēdziens un būtība    3
2.  Līzinga veidi. Finansu līzings    6
3.  Līzinga tiesiska regulēšana    14
  Nobeigums    16
  Literatūras saraksts    17
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Pēdējo gadu laikā par vienu no kreditēšanas formām, kuru aktīvi izmanto arī Latvijas bankas un kompānijas, kļuvis līzings. Šīs operācijas/darījumi ir ļoti plaši izplatītas pasaules banku un citu uzņēmumu praksē. Jēdzienu līzings plaši lieto pasaules uzņēmējdarbības/komercdarbības jomā, kaut arī jēdziena lietošanas robežas strauji palielinās un jēdziens līzings nevienam neizsauc nesaprašanu. Neskatoties uz salīdzinoši ilgo līzinga pastāvēšanas vēsturi, līdz šīm brīdim tam nav dots precīzs un konkrēts formulējums.

Apkopojot darba izklāstā apskatītos jautājumus par līzinga būtību, lomu un to tiesisko regulēšanu varu atzimēt sekojošo:
No ekonomikas viedokļa līzings jāsaprot kā finansu līdzekļu atgriezenisks ieguldījums pamatfondos.
Līzinga darījums ne vienmēr ietver sevī līzinga objekta pārdošanu. Tādēļ ne vienmēr ir pareizi izmantot vārdu savienojumu „izpirkšanas noma”, jo tas nedz no ekonomiska, nedz no juridiska viedokļa ne vienmēr atspoguļo līzinga darījuma patieso jēgu (līzinga objekts var būt vai nu pārdots, vai arī nē. Iespēju izpirkt līzinga objektu pēc līzinga līguma darbības termiņa beigām raksturīga līzingam, bet tā nav absolūta.
Termina „finansu līzings” skaidrojums dots 1995. gada 05. oktobrī pieņemtajā Kredītiestāžu likumā. Normatīvi tiesiskā jomā kad Saeima 1997.gada 8. jūlijā pieņēma un Valsts prezidents izsludināja likumu “Par UNIDROIT konvenciju par Starptautisko finansu līzingu”. Latviskajā tulkojumā likuma sākumdaļā figurē termini – starptautiskais līzings, līzinga devējs, līzinga ņēmējs, bet likuma vidusdaļā šo jēdzienu vietā parādās noma, iznomātājs, nomnieks. Šāds tulkojums ir neprecīzs un pat uzskatāms par būtisku kļūdu, jo pieļauj likumu traktēt divējādi – pēc vajadzības. Tādēļ tiesu praksē būtu izmantojams likums oriģinālvalodā, t.i., angļu valodā.
finansu līzings kā nomas attiecību veida galvenā īpatnība ir tā, ka tās rodas jau pirms paša līzinga līguma noslēgšanas. Finansu līzinga otrā īpatnība ir tā, ka nomas līguma objekta īpašuma tiesības nomas līguma beigās iegūst nomnieks (līzinga ņēmējs). Īpašuma tiesības uz lietu (finansu līzinga objekts) pāriet nevis tūlīt pēc šāda līguma noslēgšanas, bet gan tikai nomas attiecību beigās, kad nomnieks pilnībā nomaksājis līgumā paredzēto summu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants