Sirdsapziņa – ētikas kategorija, kas raksturo personības spēju izdarīt morālu paškontroli, patstāvīgi formulēt sev tikumisko jādarību, pieprasīt no sevis tās pildīšanu un izdarīt savas rīcības pašvērtējumu. Sirdsapziņa var izpausties ne tikai kā veicamās darbības tikumiskās nozīmes saprātīga apzināšanās, bet arī kā emocionāli pārdzīvojumi, piemēram, sirdsapziņas pārmetumi vai pozitīvas emocijas – mierīga sirdsapziņa.
Sirdsapziņa var būt gan laba, gan slikta, atšķirībā no izdarītā. Labā sirdsapziņa mūsu prātā virmo tad, kad esam paveikuši kādu labu darbu. Sliktā – mūs moka tad, kad esam rīkojušies, pateikuši ko sliktu kādam vai arī mūsu rīcība ir kādu sāpinājusi. Ar slikto sirdsapziņu ir grūti sadzīvot, tāpēc mēs parasti cenšamies savas kļūdas kaut kādā mērā labot un nākamreiz vairs neatkārtot.
Taisnīgums – morālās apziņas jēdziens, kas raksturo stāvokli, kurš uzskatāms par tādu, kādam tam jābūt, par atbilstošu noteiktai cilvēka būtības un viņa tiesību izpratnei. Taisnīgumu raksturo vairāku korelāciju no tā viedokļa, kā labums un ļaunums sadalīts starp cilvēkiem.
…
