Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 1.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 2.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 3.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 4.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 5.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 6.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 7.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 8.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 9.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 10.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 11.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 12.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 13.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 14.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 15.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 16.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 17.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 18.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 19.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 20.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 21.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 22.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 23.
  • Referāts 'Senā Ķīna un Indija', 24.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Indija   
  Ķīna   
  Secinājumi   
Darba fragmentsAizvērt

Indijas teritorija daudzkārt iekarota, un tur valdījuši daudzi valdnieki.
Pirmie iebrucēji bija indoeiropieši (ap 1500.g.p.m.ē.), šajā laikā Indija sastāvēja no daudzām vergturu valstīm, kas savā starpā bieži karoja.
Tad Maurju valdnieks Ašoka(3.gs. vidū p.m.ē.).šiīs pilsētvalstis apvienoja un ievadīja ilgstošu mierīgas dzīves periodu.
Maurju dinastijai sekoja Guptu dinastija, kas bija cēlusies no vietējiem lielajiem zemes īpašniekiem. Ap m.ē. 320.g. Gupti Čāndraguptas II vadībā nodibināja savu valsti (pastāvēja aptuveni no m.ē. 320. līdz 535. g.), kas ap 400.g. aptvēra gandrīz visu Indijas ziemeļu un austrumu daļu. Tas bija senās indiešu mākslas kultūras zelta laikmets.
Indijas mākslā arhitektūra, tēlniecība un glezniecība arvien cieši saistītas savā starpā un nes līdzi tālās pagātnes leģendas, mitoloģisko pasauluztveri, kas radījusi Indijas tautu specifiskās tēlainās domāšanas fenomenu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants