Regīnas Ezeras virtuozajai spalvai pieder ne viena vien latviešu literatūras pērle un virkne spilgtu raksturu. Pie tiem pieder arī Lauras tēls romānā “Aka”. Par psiholoģiski pārliecinošu šo tēlu var dēvēt vairāku iemeslu dēļ—Laura tēlota kā vienkārša (bet nekādā gadījumā ne neizglītota!) sieviete, kā savas pārliecības upuris, daudz rakstīts arī par viņas izjūtām un pārdomām. Vēl reālāku šo tēlu padara tas, ka viņa ir pavisam parasta mūsdienu sieviete - viņai nav ne kādu īpašu privilēģiju dzīvē, ne iespēju. Viņas dzīve no malas šķiet kā rāma, plūstoša upe, to, ka tā slēpj zemūdens akmeņus un atvarus, mēs uzzinām tikai romāna gaitā. Vārdu sakot, ir ievēroti visi priekšnoteikumi, lai lasītājs Lauru uztvertu kā reāli dzīvojošu sievieti, kas tikpat labi varētu būt kaimiņiene, paziņa vai pat tuva draudzene, nevis rakstnieces iztēles auglis.
Pirmo reizi Lauru romānā sastopam, kad viņa zāģē dēli. Tik ikdienišķā un vienlaikus tik neierastā situācijā mūsdienu sievietei, kas visu var un visu prot pati. Zināmā mērā, Laura ir tāds feministu kustības gala produkts. Visu varošā, ideālā sieviete. …
