Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 1.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 2.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 3.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 4.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 5.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 6.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 7.
  • Konspekts 'Starptautiskās attiecības 21.gadsimtā', 8.
Darba fragmentsAizvērt

I. Īsās atbildes. Lūdzu ar 1-2 teikumiem pabeigt iesākto domu, aizpildīt tukšo vietu vai atbildēt uz jautājumu (25 punkti no 100).
1.H. Kissinger monogrāfijā “Diplomātija” ar “jauno pasaules kārtību” saprot, ka ASV pēc Aukstā kara ir dominējošā lielvara pasulē. Lai Asv varētu sasniegt savus ekonomiskos un politiskos mērķus, tai ir jāizmanto liberālo vērtību kopums sadarbībā ar citā valstīm.
2.W. Perry par trim galvenajām tehnoloģiskajām inovācijām, kas izraisījušas “revolūciju militārajās tehnoloģijās” uzskata aviācijas attīstību, sensoru tehnoloģiju izaugsmi un mikročipu revolūciju.
3.P.Haas ar “epistēmiskajām kopienām” saprot zinātnieku kopienu, kuras dalībniekiem ir kopējas zināšanas un mērķi.
4.Gan “liberālisma” teorijai, gan “kognitīvisma” teorijai ir plašas izaugsmes spējas mūsdienu starptautisko attiecību procesu analīzē. Lai gan abas teorijas ir atšķirīgas pēc mērga un eirētiskā spēka, tomēr šo teoriju pielietojkamības aktualitāte aug.
5.Jo teorija ar mazāk mainīgajiem izskaidro lielāku fenomenu skaitu, jo tā ir lielāka mēroga teorija. Mērogs ir viens no kritērijiem pēc kā vērtē starptautisko attiecību teorijas.
6.Galvenā atšķirība starp “strukturālismu” un “strukturālo marksismu” ir tā, ka strukturālisms uzsver politisko faktoru pārākumu, turpretī strukturālais marksisms par primāro izvirza ekonomisko nozīmi starptautiskajās attiecībās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants