Laulību paražas
No latviešu tautasdziesmām, ticējumiem, pasakām un teikām ļoti daudz var spriest par mūsu senču precību, laulību paražām. Kāzu norise, gatavošanās tām ir ar ļoti senām tradīcijām, kas laika gaitā vairakkārt mainījušās, attīstoties līdz tam, ko ar laulāšanos saprotam šodien. Savukārt laulāšanās baznīcā Latvijas teritorijā notiek kopš 16. gadsimta.
Laulības bija ļoti būtisks un nozīmīgs dzīves notikums, tādēļ mūsu senči tās atzīmēja godam, kā teikts tautasdziesmās tās svinēja un atzīmēja trīs dienas, parasti otradienās vai ceturtdienās, tik skaļi, lai to dzirdētu un uzzinātu arī apkārtējie. Agrāk nebija atļauts laulāties svētdienā, par šādu pārkāpumu pat piemērojot sodu. Būtiski ir arī pieminēt to, ka tautasdziesmās teikts, ka laulības lielāko ties notika rudenī, kad padarīti visi lauku darbi un arī raža ir novākta, lai kāzu mielastā netrūktu nedz ēdamā, nedz dzeramā. Arī mūsdienās kāzu laiks ir vasara un agrs rudens, kad jaunie pāri salaulājas visbiežāk.
Lūgtin lūdzos krodzinieku-
Dod man alu uz parāda!
Izaugs rudzi, izaugs mieži,
Es tev godīgi samaksāšu.
Nāks rudens ņemšu sievu,
Lūgšu tevi kāzās.
…
