No mierīgā aizvēstures cilvēka, kas nekur nesteidzās, pamanīja visu jauno un izjuta patiesu sajūsmu un pārsteigumu par jaunām lietām, mēs esam izveidojušies par nemitīgi skrejošām mašīnām, kuras vairs nekas nepārstiedz, kuras bieži nepamana skaisto sev apkārt un neatvēl laiku lai izbaudītu mākslu, kas mums apkārt ir gulējusi jau gadsimtiem un pat gadu tūksošiem. Mēs nespējam novērtēt to, kas ir patiešām skaists un labs. …
