Precīzākas ziņas par Krāslavu attiecas uz 16 gadsimtu, kad 1558. gadā tā nonāk Engeļberta Pļumpera, bet 1569. gadā Kurzemes hercogistes kanclera Miķeļa de Brunova īpašumā, ko 1603. gadā ar speciālu mandātu apstiprināja Polijas karalis Sigizmunds III.
1599. gadā Krāslavu nosauc par pusmuižu. XVI gadsimtā te jau atradās neliels koka katoļu dievnams.
1636. gada 26. okhobrī Vilhelms de Brunovs pārdeva Krāslavu Ludingshauzenu - Volfu dzimtai. 1676. gadā pusmuižas nākamais īpašnieks jezuīts Jeremijs (Juris) Ludingshauzens uzceļ katoļu draudzei koka baznīcu.…
