Latviešu strēlnieki

Kārdinošie solījumi


Strēlnieku simpātiju pret boļševikiem iemesls meklējams Ziemassvētku kauju iznākumā, uzskata vēsturnieks Valdis Bērziņš. Kaujās, kas ilga gandrīz mēnesi — no 23.decembra līdz 21.janvārim — latviešu strēlnieku pulki zaudējuši aptuveni 9000 vīru. Toreiz viņi sprieduši, ka vēl viena šāda nesekmīga operācija un latviešu strēlnieku nebūs vispār. Tādēļ, ja līdz Ziemassvētku kaujām strēlnieki boļševiku runās neieklausījās, tad pēc tam viņu solījumi noslēgt mieru, dot zemniekiem zemi un nācijām pašnoteikšanās tiesības latviešu karavīriem šķituši ļoti vilinoši. Savukārt boļševikiem bija izdevīgi ar šādiem solījumiem piesaistīt sev nacionāli noskaņotus cilvēkus.
Visi 4.Vidzemes pulka strēlnieki pārgāja boļševiku pusē, un pulka komandiera Anša Zeltiņa dēls Namejs Zeltiņš, maz atcerēdamies savu tēvu, tomēr skaidri zina — tēvs savu karavīru rīcību sāpīgi pārdzīvojis. «Arī mans tēvs gluži labi izprata cara ģenerāļu pavēļu bezjēdzību, taču viņam kā pienākuma cilvēkam pat prātā neienāca doma, ka viņš varētu nepaklausīt pavēlēm,» Dienai stāsta N.Zeltiņš.
Viņš ir ļoti augstās domās par savu tēvu, kurš savu militāro karjeru sācis cara armijā un ilgus gadus dienējis Ķīnā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Ansis Zeltiņš pametis labi atalgoto dienestu Ķīnā, lai cīnītos ar nīstajiem vāciešiem, — tā stāsta dēls. Vai tēvs sapratis, kādēļ visi viņa strēlnieki pārgāja boļševiku pusē, N.Zeltiņš nezina teikt. Zina tikai, ka Ļeņins solījis Latvijai patstāvību un to Latvija arī ieguva. Pats 4.pulka komandieris gan nav pieslējies lieliniekiem, bet nekad arī neesot karojis pret viņiem.

…