Domāju, ka šajā romānā “Melnā Magone” visvairāk uzsvērts sievietes liktenis un ar to saistītās iezīmes, kuras tiek ļoti labi atspoguļotas. Šo romānu izlasot, es pārdomāju šīs sievietes likteni un dzīvi, kāda tā tika attēlota šajā darbā un secināju, ka arī šādi cilvēki mēdz būt. Šīs sievietes loma romānā ir diezgan pamatīgi izcelta, bet pārējie personāži attēloti diezgan pelēki un ikdienišķi. Es ar to negribu teikt, ka šim sievietes personāžam nav pelēcīguma, vienkārši arī pati autore Aīda Niedra vēlējusies, lai viņa būtu galvenā un interesantākā. Īstenībā šajā darbā es pirmoreiz sastapu tik pretrunām bagātu un interesantu raksturu, jo līdz šim es biju domājis, ka cita cilvēka izmantošanai mēdz būt arī kādas robežas, taču šim personāžam tādu nebija. Viņai pietika nekaunības, lai savu vīru izmantotu pilnībā tikai savām materiālajām vajadzībām. Pēc manām domām, šī nekaunība un ārkārtīgā uzdrīkstēšanā pateikt par citiem to, ko viņa domāja un arī viņas rīcība, kura brīžiem man nebija saprotama, beigu beigās viņu noveda līdz nāvei. Sākumā, lasot šo romānu, man likās, ka tas būs kārtējais ikdienišķas un sadzīviskas pārpilnības romāns, kurš principā būs pelēks, lai gan tas rakstīts par trimdas dzīvi ASV, tomēr īpašais darbības, pareizāk sakot, dialogu atainojums un izvērsums, kā arī īpašais mirkļa sajūtas izskaidrojums šajā romānā, lika man vairāk iedziļināties tajā, kā rezultātā es galu galā biju pozitīvu emociju pārņemts, lai gan šī darba beigas bija nelaimīgas, pēc manām domām, tomēr tas pilnībā atainoja to realitāti trimdā dzīvojošajiem cilvēkiem, ko es arī biju gaidījis.…
