Tamborējumu etnogrāfija

Tamborēšanas rastus iedala atkarībā pēc izstrādājuma radītā efekta.
Par viegliem un caurumotiem sauc rakstus, no kuriem rodas audums ar vairāk vai mazāk izstrādātu mezglojumu, ar smalkiem un elegantiem zīmējumiem. Tie ir ļoti dekoratīvi, un to izmantojums var būt ļoti dažāds, arī tāpēc, ka var tamborēt ar jebkura biezuma vilnas vai kokvilnas diegiem. Tie ir piemēroti, lai radītu vieglus, mīkstus un delikātus izstrādājumus, bieži tika izmantoti, lai veidotu, piemēram, jaundzimušo pūriņus.
Par bieziem rakstiem sauc visus izstrādājumus ar blīvu mezglojumu, kurus ieteicams tamborēt ar vairāk vai mazāk biezu vilnas dziju. Rezultātā virsma ir kompakta un izturīga, šie īpašie raksti ir piemēroti segu, šaļļu un mēteļu radīšanā. Var arī strādāt, mainot vairākas krāsas, ņemot palīgā fantāziju, personisko gaumi u. tml. Daži raksti ir īpaši piemēroti, lai tos tamborētu no vilnas, arī tad, ja norādīts, ka var tamborēt ar jebkura veida dziju. Izmantojot gaišu krāsu, tā vēl vairāk izcels rakstus.
Ekskluzīvs tamborēšanas raksts ir tunēziskais, kuru tamborē ar speciālu tamboradatu. Iegūst blīvu audumu, ļoti piepildīts un īpašs, jo ir regulārs mezglojums, kam ir forma kā vienam kvadrāta veidam, uz kura iespējams izšūt motīva rotājumus. Šim rakstam lieto garu, cilindrisku un gludu tamboradatu kā adāmadata, kas no vienas puses ir kā parasta tamboradata, bet no otras beidzas ar bumbiņu, lai izvairītos no cilpiņu nokrišanas. Šo rakstu vienmēr tamborē no labās puses, tas ir, tamborējumu nekad negriež, un tāpēc katra kārta tamborējama divos veidos, viena kārta turp un otra atpakaļ.
…