Var teikt, ka arābu-Izraēlas karu, līdzīgi kā jebkura kara, rezultātā notikušas daudzas zvērības pret karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem, ko lielāko tiesu veikusi uzvarētāja puse vai tā puse, kurai bijušas iespējas to veikt. Šo noziedzīgo darbību skaits un biežums laika gaitā mazinājies, daļēji tāpēc, ka kari kļuva īsāki (ja 1948. gada karš ilga veselu gadu, tad 1967. gada karš tikai kādas sešas dienas), daļēji arī tāpēc, ka nostiprinājās disciplīna Izraēlas armijā. No otras puses, Izraēlas armijas uguns jaudas pieauguma rezultātā, kā arī tāpēc, ka karadarbība aizvien biežāk norisa blīvi apdzīvotos apvidos (kā tas bija 1982. gadā, kad armijas daļām pa priekšu tika veidota sprostuguns siena), ievērojami pieauga civiliedzīvotāju upuru skaits. Iepriekšējos karos, kad bruņojuma spēks nebija tik postošs, un teritorija nebija tik blīvi apdzīvota, karadarbības upuru civiliedzīvotāju vidū bija ievērojami mazāk.…
