Kompozīcija: Gleznas kompozīcija ir veidota, lai radītu spēcīgu sajūtu par kontrastu starp dzīvību un nāvi. Darbā ir vērojama dominante - nāves eņģelis (priekšplānā), kas ir attēlots kā enerģija, kas plīstoši izplatās no zemes, bet parkā esošās figūras ir klusas un statiskas. Kompozīcijas ritms ir dinamisks un enerģisks, radot spēcīgu emocionālu efektu. Ritms gleznā ir brīvais, un elementi tiek attēloti dažādos izmēros un proporcijās, lai radītu noteiktu noskaņu. Līdzsvars gleznā ir asimetriskais, jo svarīgākais elements, nāves eņģelis, atrodas labajā pusē, bet atsvars tam ir priekšplāna un vidējā plāna saturiskie elementi. Gleznā ir izmantota lineārā perspektīva, kas dod telpiskuma iespaidu, bet gleznotājs arī ir apzināti izmantojis atmosfēras perspektīvu, lai radītu dziļumu un noskaņojumu. …
