Jānis Poruks ir jaunromantisma aizsācējs latviešu literatūrā. Iepazinos ar viņa garstāstu „Pērļu Zvejnieks”, kur saskatāmas tipiskas romantisma pazīmes: jūtu pārspīlējums un indivīda pārdzīvojumi reālajā un sapņu pasaulē. Šajā darbā ļoti spilgts, es pat teiktu – vadmotīvs, ir pērles motīvs. Ideja par šo stāstu Porukam radās, skolas ekskursijā meklējot pērles Tirzas upītes gliemežvākos. Galvenais tēls stāstā dara to pašu, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Darba galvenais tēls ir jauns puisis vārdā Ansis Vairogs. Manuprāt, autors ar šo tēlu identificē pats sevi. Poruks ir studējis Drēzdenē, viņa mācības apmaksājis docents H. Veismanis. Tāpat arī Anša studijas tanī pašā pilsētā atbalsta mežkungs Tālheims. Šķiet, ka arī abu raksturi un dzīves mērķi ļoti līdzīgi, tam laikam raksturīgajās pārspīlētajās noskaņās. Tolaik „modē” ir mīlestība līdz nāvei, alkas pēc nesasniedzamiem ideāliem. Poruks propagandē mīlestību sapņos, īsus tuvības mirkļus nevis stabilu, noturīgu kopdzīvi – „Tik vienu vakaru dāvā manim, un es gribu iznīkt.”.…
