Referātā tiks apskatīts krīzes posms Latvijas ekonomikā un politikā, stāvoklis pirms tās, cēloņi, sekas.
Trīsdesmitie gadi bija grūti visā Eiropā un pasaulē kopumā, tie vēji iepūta arī Latvijā. Varētu to saukt par Pirmā pasaules kara sekām (1914 – 1918), kad nebija pārdomāta, sakārtota ekonomika, radās pārprodukcija, kā arī Latvijā trūkstošā demokrātijas pieredze, zemais politiskās kultūras līmenis. Pēc piedzīvotā kāpuma sekoja kritums.
Latvijā pēc šī perioda, tas ir, 20-to gadu beigas līdz 30-to gadu sākums, notika būtiskas izmaiņas: ekonomisks kritums, bet stabilizācija iekšējā tirgū;
mainījās pārvaldes forma.
Ekonomiskā krīze ir tirgus ekonomikas spontāno svārstību rezultātā iestājusies preču un pakalpojumu relatīva pārprodukcija, kas izpaužas kā tirgus strauja sašaurināšanās, kas kopumā noved pie valsts vai reģiona tautsaimniecības nekontrolējama sairuma; var izraisīt politisko krīzi.
Politiskā krīze ir nekontrolējams politisko attiecību sairums. Tās spilgtākā pazīme ir valsts varas leģitimitātes zudums, politiskās varas nespēja ar pārvaldīšanas līdzekļiem nodrošināt sabiedrības pretrunu risināšanu.…
