Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 1.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 2.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 3.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 4.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 5.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 6.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 7.
  • Konspekts 'Džons Lūiss Gediss "Aukstais karš"', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Pēc 19621.gada Atombriesmu vietā sāka parādīties virkne padomju- amerikāņu līgumu, sākumā nerakstīti, pēc tam skaidri formulēti, kuri atzina briesmas, ko atomieroči rada vienlīdz kapitālistiskajai un komunistiskajai sistēmai. Radās sapratne, ka pienācis laiks ja ne starptautiskai atomieroču kontrolei, tad vismaz līgumiem par to izmantošanu.
Pirmais no tiem bija Kodolieroču izmēģinājumu ierobežošanas līgums 1963.gadā, kas izbeidza izmēģinājumus atmosfērā.
Tad 1968.g. sekoja Kodolieroču neizplatīšanas līgums, kas aizliedza valstīm, kuru rīcībā atradās atomieroči, palīdzēt tādus iegūt citām valstīm.(85)
Un 1972.g. SALT I- vienošanās par stratēģisko ieroču ierobežošanu, kas ierobežoja katrai pusei pieļaujamo uz zemes un jūrā bāzētu ballistisko raķešu skaitu- tās ievērošana bija pārbaudāma ar izlūkošanas satelītu palīdzību.
Taču visintriģējošāk, ka 1972.g. PSRS un ASV noslēdza Pretballistisko raķešu līgumu, kas liedza aizsardzību pret tāla darbības rādiusa raķetēm. Ar to abas puses oficiāli atzina Čerčila un Eizenhauera ideju, ka ievainojamība, kas izriet no iespējas tikt acumirklīgi iznīcinātam, var kļūt par pamatu stabilām ilgtermiņa padomju- amerikāņu attiecībām. Tas arī atspoguļoja ne viegli panākto Savstarpējās Garantētās Iznīcināšanas atzīšanu no Maskavas puses- sarunu procesa lielākais izaicinājums bija pārliecināt, ka mēģinājums sevi aizstāvēt ir slikta doma. Šo pūliņu panākumi- tas, ka amerikāņu amatpersonas varēja izglītot savus padomju kolēģus, kā domāt par valsts drošību- norāda, cik tālu lietas bija pavirzījušās kopš laika, kad Aukstā kara pirmajos gados katras puses atomieroču attīstība bija biedējusi otru.
Aukstais karš varēja radīt karsto karu, kas būtu varējis iznīcināt cilvēci uz zemes. Taču, tā kā bailes no šāda kara izrādījās lielākas nekā visas atšķirības, kas šķīra ASV, PSRS un to sabiedrotos, bija iemesls cerēt, ka tāds nekad nenotiks. Atomieroči lika saskatīt- pat trūkstot kopīgai valodai, ideoloģijai un interesēm-, ka vienai valstij ir loma otras valsts izdzīvošanā, kopš tās bija radījušas tīģerus, ar kuriem tagad jāiemācās sadzīvot(87)

Autora komentārsAtvērt
Atlants