1988. gada ANO konvencija par starptautisko faktoringu.
Konvenciju par starptautisko faktoringu pieņem 1988. gada maijā Otavā. Vienlaicīgi pieņem arī konvenciju par starptautisko finansu līzingu. No 2002. gada, šai konvencijai ir pievienojusies arī Latvija. Konvencija definē, ka šīs konvencijas līguma mērķis ir ietvert no vienas puses piegādātāju, bet no otras puses faktorus par kuriem pārdevējs (piegādātājs) nodod faktoru pieprasījumu, izrietoši no starptautiskā pirkšanas pārdošanas līguma, noslēdzot starp piegādātāju un viņa parādnieku noteiktu līgumu.
Šī konvencija ir attiecināma tikai slēdzot līgumus uzņēmējdarbības mērķiem. Par pamatu konvencijas līgumam par starptautisko faktoringu ir jāiekļauj kā minimums divas operācijas no tām tādas kā:
a) Finansu piegādāšana iekļaujot tajā avansu un kredītu piešķiršanu.
b) Grāmatvedības rēķinu apstrāde.
c) Saņemtie ieņēmumi ar parādniekiem.
d) Piegādātāju interešu aizsardzība saistībā ar viņu nemaksātspējīgajiem parādniekiem.
Konvenciju nenosaka lai konkrētas naudas prasība, parādītos līguma priekšmetā, noteikti jānorāda līgums; tas ir pietiekami, lai naudas ieņēmums pēc prasības nodošanas varētu būt noteiktā veidā identificējams kā piederība pie noteiktā faktoringa līguma uz līguma slēgšanas laiku vai uz laiku, kad tas faktiski ir izveidojies.
…
