Sosīra strukturālajā lingvistikā, kas attīstījusies 20. gs ir strukturālisma aizsākumi. Viņa darbā strukturālisma jēdziens tieši neparādās. Bet bija pamats strukturālās lingvistikas attīstībai.
Strukturālās lingvistikas nostādnes:
- Valoda eksistē neatkarīgi no tās lietotājiem un lietošanas – runas, kas piešķir tai stabilitāti
- Valoda tiek skatīta kā strukturāla sistēma
Sosīrs valodu bieži salīdzina ar šahu. Šī līdzība Sosīram noder, arī raksturojot divējādo – sinhronisko un diahronisko – pieeju valodai. Pozīcija šaha spēlē atbilst stāvoklim valodā. Vienas figūras gājiens var mainīt visas partijas turpmāko gaitu, līdzīgi arī valodā – kāda elementa izmaiņas maina valodas stāvokli. Taču pozīcijas analīzē nav būtiski atcerēties, kas norisinājās spēlē pirms brīža. Arī valodas lietotājam svarīgs ir pašreizējais valodas stāvoklis (sinhronija), nevis iepriekšējo stāvokļu secīgā maiņa (diahronija). Labi saprazdams diahronijas un sinhronijas sakaru, Sosīrs valodas pētnieku tomēr mudina pievērsties sinhronijai, iebilstot pret 19. gadsimtā valdošo diahronisko pieeju.
…
