| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Komercdarbības ierobežojumu noteikšana | 5 |
| 2. | Atsevišķu komercdarbības veidu licencēšanas nepieciešamība | 6 |
| 2.1. | Uzņēmējdarbības veidi, kuriem ir nepieciešama speciāla atļauja (licence) | 7 |
| 2.2. | Atbildība par komercdarbības veikšanu bez speciālas atļaujas (licences) | 12 |
| 2.3. | Ieskats LR Ekonomikas ministrijas 2007.gada politikas ziņojumā par licencēšanas vienkāršošanu | 14 |
| 3. | Komercdarbības ierobežojumi valsts amatpersonām | 17 |
| 4. | Komercdarbības aizliegumi | 19 |
| Nobeigums | 20 | |
| Izmantotā literatūra | 21 | |
| Pielikums | 22 |
1. Komercdarbības ierobežojumu noteikšana
Komerclikumā šos komercdarbības ierobežojumus nosaka 4.pants, kura mērķis ir:
- nostiprināt komersanta tiesības likuma ietvaros brīvi izvēlēties komercdarbības veidus;
- aizliegt publisko tiesību subjektiem nepamatoti ierobežot komercdarbību. 1
Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.2 Šādi ierobežojumi pastāv jebkurā valstī, kuru nepieciešamību nosaka visdažādākie faktori, piemēram, valsts un sabiedriskās drošības nodrošināšana, iedzīvotāju veselības nodrošināšana, attiecīgu valstu tradīcijas un tikumi. Līdz ar to atsevišķu komercdarbības veidu veikšana ir ierobežota ar licencēšanu un valsts iestāžu uzraudzību, bet atsevišķi darbības veidi var tikt aizliegti.
Pie ierobežojumiem pēc būtības jāuzskata arī Komerclikuma 1.panta ceturtās daļas norma, kura paredz, ka atsevišķus saimnieciskās darbības veidus drīkst veikt tikai komersants, kā arī citu likumu normas, kuras nosaka, piemēram, ka banku un apdrošināšanas darbību var veikt tikai akciju sabiedrības.3
Šeit var minēt arī likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu, kurā, lai gan paredzētas tiesības pašvaldību domēm (padomēm) pieņemt saistošus noteikumus arī, lai nodrošināt pašvaldības autonomu funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, tomēr tas nevar tikt attiecināts uz komercdarbības ierobežošanu, jo to var darīt tikai pamatojoties uz likumu. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106.pantu un 116.pantu ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai un šīs pamattiesības var ierobežot tikai likumā noteiktajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. …
Komerclikums nosaka, ka komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus. Bet tomēr šai ziņā pastāv gan aizliegumi, gan arī ierobežojumi, kuri arī tiks apskatīti. Šos komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai arī pamatojoties uz likumu. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets komercdarbību var ierobežot vienīgi uz speciālu likumā paredzētu pilnvarojumu. Referātā tiks apskatīti komercdarbību ierobežojošie normatīvie akti; komercdarbības veidi, kuriem ir nepieciešama speciāla atļauja (licence); komercdarbības ierobežojumi valsts amatpersonām to pienākumu pildīšanas laikā un pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas (noteiktā laika posmā). Kā arī tiks komercdarbības aizliegumi un atbildība, kas paredzēta par šo komercdarbības ierobežojumu neievērošanu.
