Tas ir mans pirmais solis sevis pilnveidošanai, jo es esmu valsts sastāvdaļa. Jā, pulkstenis ir jau gandrīz pusnakts, ir gandrīz pabeigta eseja, un izpildīti daži citi mājasdarbi. Nevaru izvēlēties, vai man pildīt mājasdarbu matemātikā, kas man liekas absolūti nevajadzīgs, garlaicīgs, priekšmets, kuram es nevēlos veltīt ne sekundi sava laika, savas jaunības un prāta. Domāju, ka labāk iešu gultā, un palasīšu kādu Edgara Alana Po stāstu. Nevaru sagaidīt rītdienas literatūras stundu, kurā iegūldīšu visu savu uzmanību, prātu pati sevi. Vai tas liek jums aizdomāties? …
