Kopīgais un atšķirīgais
Mateju gribētos vairāk piesliet minimālistiem, bet Irvinu maksimālistiem. Matejs veica sistemātisku teorijas izveidi, kas sliktākajā gadījumā ir tikai grāmatas atstāstījums, ka pierādījumi netiek tik ļoti uzsvērti, var samierināties ar teoriju tā it kā nekas nebūtu bijis.
Irvins ļoti uzsver uz pierādījumu būtiskumu, pretējā gadījumā visa pētnieka un pētnieku (viņa uzskaitīto) teorijas tiek uztvertas par nenopietnām.
Abiem kopīgs ir tas, ka norāda, ka Ecehiēla darbs ir ar citu autoru iestarpinājumiem.
Abiem atšķīrās grāmatas nodaļu attiecināšana uz Ecehiēlu, svarīgie punkti kam pievērsa uzmanību un lokalizācijas precizitāte, piemēram, pēc Mateja Ecehiēla atrašanās Babilonijā ir apšaubāma, kamēr Irvins stabili piekrīt Robinsonam, ka viņš ir darbojies gan Palestīnā, gan Babilonijā. Matejs minēja, ka Ecehiēls ir prasmīgs un enerģiski domājošs pravietis, kas ir
sastādījis interpretētus tekstus vienkopus, kamēr Irvins minēja, ka Ecehiēls vai kāds cits komentētājs nemaz nav bijis tik prasmīgs un iespējams nav sapratis kāda orākula teikto jēgu un domu interpretāciju, piemēram vīna koks un tā mazvērtīgums palielinās degot.…
