Analīzei izvēlēts Marsela Dišāna darbs – instalācija, kas pazīstama ar vairākiem nosaukumiem – “Viņa vijums”, “Jūdze auklas” vai "Sešpadsmit jūdzes auklas” (šādu izmēru autors bija iegādājies izstādes iekārtošanai, lai gan beigās izmantoja tikai 1 jūdzi). Instalācija tika radīta 1942. gadā izstādei “Pirmie sirreālistu dokumenti” Ņujorkā. Darbs dokumentēts Dona D. Šifa fotogrāfijā (sudraba želatīna kopija, 18,6 x 24,6 cm), kas glabājas Filadelfijas Mākslas muzejā. Šis darbs tika izvēlēts, ieinteresējoties par pasaulslavenā mākslinieka Dišāna mazāk zināmo izpausmes formu un viņa novatorismu izstāžu iekārtošanā. Tas izpaudās kā tolaik nepieredzēta interaktivitāte, kas daudzus mulsināja un pat sadusmoja, taču izmainīja mākslas apskatīšanas ieradumus. Interaktivitāte mūsdienās ir kļuvusi par ierastu praksi un arvien lielāku nepieciešamību izstāžu veidošanā.
Anrī Robērs Marsels Dišāns (1887 - 1968) ir franču – amerikāņu mākslinieks, viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, jo viņš lauza robežu starp mākslu un ikdienišķu objektu. Vispirms, studiju laikā, Dišāns ietekmējās no Anrī Matisa un fovisma, bet jau 1911. gadā to noliedza unpievērsās kubismam. Kopš 1913. gada viņš sāka strādāt redīmeidiem. Viens no pirmajiem šādiem darbiem bija “Velosipēda rats” (1913).…
