Svešās zemēs man bieži tika uzdots jautājums – kas tu esi. Mana atbilde bija – es esmu latviete. Jo biežāk man bija jāatbild uz jautājumu, kas esmu, jo vairāk es sāku domāt par to, kā veidojusies latviešu tautība. Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, es izvēlējos Valentīna Sedova grāmatu “Balti senatnē”. Šajā grāmatā autors atspoguļo baltu cilšu dzīvi no to pirmsākumiem līdz viduslaiku beigām.
Balti kā patstāvīgs etnolingvistisks grupējums sāka veidoties 3.g.t. otrajā pusē p.m.ē. Ap 2600. gadu p.m.ē. pie Vidusdņepras un Augšdņestrā veidojās auklas keramikas jeb kaujas cirvju kultūra. 3.gadu tūkstoša pēdējā ceturksnī un 2.g.t. pirmajā pusē p.m.ē. šīs kultūras ciltis apmetās plašās Eiropas teritorijās – no Reinas rietumos līdz Volgai austrumos, no Dienvidskandināvijas un Somijas ziemeļos līdz Piekarpatiem dienvidos. Savu nosaukumu šī kultūra ieguvusi no raksturīgajiem māla traukiem, kas rotāti ar auklas nospiedumu vai auklu imitējošu rievojumu, kā arī ar šablonu nospiedumiem vai iegrieztām līnijām, arī no pulētiem laivveida formas kātcauruma akmens cirvjiem.
Vēlā neolīta periodā auklas keramikas kultūras ciltis bija lopkopji-nometnieki un pazina arī zemkopību.…
