Esmu gandrīz pārliecināts, ka R. Blaumaņa bēdu lugas „Pazudušais dēls” galvenais varonis Krustiņš bijis 19.gs. beigu Latvijas videi pietuvināts tēls. Par to var daudz kas liecināt. Piemēram, kaut gan viņš bija sācis tikties ar sliktiem cilvēkiem un sācis lietot alkoholu, viņš tomēr, darot mājas darbus, spēja tos veikt ar pilnu atdevi. Viņš, neraugoties ne uz ko, nebija slinks. Manuprāt, mūsdienās tā vairs nevarētu notikt. Mūsdienās cilvēki, kas pārsvarā visu laiku uzdzīvo, tikai retu reizi spēj nodoties citā darbā ar pilnu atdevi.
Krustiņš savā rīcībā bija diezgan pretrunīgs kā pret savu māti un tēvu, tā arī pret Miku un Ilzi. Diezgan bieži Krustiņš Miku atzina par pārāk dziļi iegrimušu darbā.
…
