Daži vēsturnieki uzskata, ka pils varētu būt celta 1263. gadā, bet dokumentāru pierādījumu tam nav. Tāds gadaskaitlis redzams virs vārtu velves pils pagalmā. Turpat arī Rozenu dzimtas ģērbonis. Taču igauņu vēsturnieks Armīns Tūlse pili datē ar 14. gs. otro pusi, bet tas ir spriedums par to, kas saglabājies līdz mūsu dienām, jo par pils sākotnējo veidolu pagaidām var tikai fantazēt. Lai iegūtu kaut cik ziņas par to, ir vajadzīga pamatīga arheoloģiska izpēte, kura pašlaik nav iespējama, jo uz vecajiem sagrautajiem mūriem vienmēr ceļ atjaunotu pili.
Domā, ka sākotnēji pils varētu būt torņveida, jo vecākā pils daļa ir masīvais tornis, kas bīskapa vasalim kalpojis gan patvērumam, gan aizsardzībai. Tikai vēlāk tornim piebūvēti austrumu un rietumu korpusi tā iegūstot kāršveida izskatu.
1778. gadā pils tornis ir jau ieguvis vēlākā laika izskatu, bet korpuss, kurš savieno pili ar baznīcu ir vienstāvīgs. ( Pēc restaurācijas 1906.g. tas pārbūvēts divstāvīgs). Korpuss izvirzīts uz āru un pa daļai aizsedz torni. Toreiz cieši gar pašu pili veda Valmieras – Rīgas ceļš.
Poļu valdīšanas laikā pils tika atņemta luterticīgajam Rozenam un atdota Cēsu jezuītu ordeņa mūkiem. …
