Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Īsi par ekonomiku un tās būtību', 1.
  • Konspekts 'Īsi par ekonomiku un tās būtību', 2.
  • Konspekts 'Īsi par ekonomiku un tās būtību', 3.
  • Konspekts 'Īsi par ekonomiku un tās būtību', 4.
  • Konspekts 'Īsi par ekonomiku un tās būtību', 5.
  • Konspekts 'Īsi par ekonomiku un tās būtību', 6.
Darba fragmentsAizvērt

No ekonomikas vēstures...
Mūsu civilizācijas zinātnes saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā. Līdz pat XVIII gadsimtam zinātne bija vienota un nedalījās atsevišķās nozarēs. Tās nosaukums bija filozofija (no grieķu valodas philein -mīlēt, sophia -gudrība), un visi zinātnieki tika saukti par filozofiem. XVII gadsimta sākumā no vienotās zinātnes atdalījās fizika, ķīmija, bioloģija un fizioloģija,. Filozofijas ietvaros kā patstāvīga zinātne sāka veidoties matemātika, ekonomika (sākotnēji ar nosaukumu politiskā aritmētika), socioloģija, jurisprudence un citas zinātnes.
Senajā Grieķijā saimniecības sistēma bija vienkārša, balstīta uz lauksaimniecību un tās produktu apmaiņu. Valsts izdevumi gandrīz pilnībā saistījās tikai ar militārām vajadzībām. Grieķu domātāji bija ieinteresēti organizatorisko lēmumu efektivitātē. Viņu izpratnē ekonomika bija galvenokārt vadības zinātne. Grieķu domātāji nenonāca līdz domai par tirgu kā pašregulējošu procesu, kas ir pamatā ekonomikas izpratnei mūsdienu izpratnē.
XVI un XVII gadsimtā sāka veidoties spēcīgas nacionālas valstis. Tas atstāja ievērojamu ietekmi uz saimniekošanas sistēmas un ekonomiskās domas attīstību. Izveidojās tā sauktais merkantilisma virziens ( no latīņu valodas mercari- pirkt, tirgoties). Merkantilisti uzskatīja, ka vērtība rodas no naudas. Tāpēc gan cilvēka, gan valsts bagātība ir izmērojama naudā. No tā merkantilisti secināja, ka valstij ir izdevīgi pārdot preces (eksportēt) un nav izdevīgi tās pirkt (importēt). Viduslaikos iedzīvotāju apgādes interesēs tika ierobežots eksports un veicināts imports, bet merkantilistiem bija pretējs viedoklis, izņemot izejvielu, dārgmetālu un militāra rakstura preču importu. Tirdzniecības veicināšanai tika attīstīta kuģniecība, un tas savukārt veicināja koloniju sistēmas attīstību. Kolonijas kalpoja par izejvielu avotu. Kolonijām tirdzniecība bija atļauta tikai ar savu metropoli, turklāt tajās aizliedza attīstīt rūpniecību.
Latvijā ekonomikas teorijas vēsturei līdz šim ir bijis pievērsts nepiedodami maz uzmanības. Līdz ar to ekonomikas vēstures un ekonomikas teorijas zināšanas ir viena no tām ekonomikas jomām, kur Latvijas atpalicība no pārējās pasaules ir ļoti liela.

Atlants