Trīs nosacījumi.
Nav izslēgtas tādas situācijas, kad divi it kā nesavienojami spriedumi var būt reizē patiesi. Būtība ir tāda, ka pretrunas likuma darbības sfēru ierobežo daži obligāti nosacījumi. Aristotelis par šiem nosacījumiem rakstīja: “Nav iespējams, ka viens un tas pats reizē būtu un nebūtu piemītošs vienam un tam pašam vienā un tajā pašā attiecībā.”
Tātad pretrunas likums ir spēkā, ja runa ir par vienu priekšmetu, tajā pašā laikā un tajā pašā attiecībā. Ja kaut viena no šiem nosacījumiem trūkst, pretrunas konstatācija būtu pārsteidzīga.
Izskatīsim spriedumu pāri: “Aleksandrs Dimā ir romāna “Trīs musketieri” autors” un “Aleksandrs Dimā nav romāna “Trīs musketieri” autors”. Šķiet, ka pretruna ir acīmredzama. Taču nav izslēgts, ka runa ir par diviem dažādiem franču rakstniekiem: par Aleksandru Dimā-tēvu pirmajā spriedumā un Aleksandru Dimā-dēlu otrajā spriedumā. Šādā gadījumā pretrunas likuma prasības netiks pārkāptas - runa ir par dažādiem priekšmetiem.
…
