Jau izsenis cilvēkus nodarbina jautājums - vai mēs paši varam ietekmēt savu likteni? Vai cilvēks piedzimst kā balta lapa, kam dota iespēja ar saviem vārdiem un darbiem veidot savu likteni, vai tomēr viņa liktenis jau ir noteikts un nav maināms? Sofokls savos darbos pauž pārliecību, ka cilvēka liktenis vienmēr ir un paliek nemaināms.
Viena no slavenākajām Sofokla lugām ir „Valdnieks Edips,” kurā ir parādīts liktens nemaināmais un neapejamais lēmums. Tēbās plosījās mēris un pareģis Teiresijs bija pareģojis, ka mēris mitēsies tikai tad, kad atradīs iepriekšējā valdnieka Lāja slepkavu, par kura nāvi bija izteikts pareģojums: „Lūk, valdniekam Lājam reiz bija pareģots – gan ne no Foiba, viņa kalpu mutes tik, ka viņam lēmis liktenis no dēla mirt, kas viņam nākotnē no mana klēpja dzims.” Valdnieks Lājs domāja, ka likteni izdosies apiet un, nogalinot savu dēlu, Lājs paliks dzīvs.…
