Savā personības attīstības modelī savienojis personības iekšējos attīstības nosacījumus ar ārējām ietekmēm. Līdzsvaru starp tiem var sasniegt nobriedusi personība, ja attīstības process no dzimšanas līdz pieaugušo periodam ir noritējis sekmīgi – atrisinot pretrunas un krīzes.
Ēriksons postulē visai cilvēcei kopīgu stadiālu attīstību. Īpaši akcentē Ego pakāpenisku veidošanos, spēku un pozitīvu (konstruktīvu) funkcionēšanu, postulē, ka Ego attīstās ne tikai agrīnajā bērnībā, bet visas dzīves laikā.…
