Sadzīves notekūdeņi veidojas, cilvēkiem ikdienā dažādos veidos izmantojot dzeramo ūdeni – virtuvē ēdienu gatavojot, telpas sakopjot, saimniecībā, dušā, vannas istabā un tualetē. Visi izmantotie ūdeņi galu galā, lielākoties, nonāk kanalizācijā. Šādos notekūdeņos ir gan izšķīdušas, gan arī neizšķīdušas organiskās vielas un dažādi mikroorganismi. Ja notekūdeņos esošās organiskās vielas neatdala, tad nonākot ūdenstilpē – dīķī, ezerā, upē, jūrā, tas bagātina dabīgo ūdeni ar barības vielām, kas veicina ūdenī augu attīstību. Sāk vairoties ūdens augi, aļģes, kas savukārt patērē ūdenī esošo skābekli un līdz ar to samazina tā daudzumu citiem dzīvajiem organismiem. Tādā veidā ūdens piesārņojums veicina ūdenstilpes aizaugšanu.
Tāpēc ir ļoti svarīgi mājsaimniecības notekūdeņiem nodrošināt visu attīrīšanās ciklu, kas atbrīvotu to no oglekļa, slāpekļa un fosfora savienojumu klātbūtnes.
Šos savienojumus ūdenī ievadām ar līdzekļiem, ko lietojam saimniecībā un izmantojot tualeti. Piemērotos apstākļos šos organiskos savienojumus „apēd” mikroorganismi- baktērijas. Mikroorganismi un smilts vai grunts filtri ir būtiskākie saimniecības notekūdeņu attīrītāji.
Virtuvē, vannas istabā, dušā un veļas mazgāšanai lietotos ūdeņus sauc par “pelēkajiem ūdeņiem”. Bet tualetē izlietoto ūdeņus sauc par “melnajiem ūdeņiem”. Pelēkajos ūdeņos sāļu (slāpeklis, fosfors, kālijs) ir aptuveni par 70% – 80% mazāk nekā melnajos notekūdeņos.…
