5. Secinājumi
1. Hiperaktivitāte ir viennozīmīgi saistīta ar fiziskām izpausmēm un uzmanības deficītu.
2. Hiperaktivitātes cēloņu ziņā zinātniekiem nav vienprātības.
3. Hiperaktivitātei kā uzvedības traucējumam ir daudz līdzīgu pazīmju citām uzvedības novirzēm.
4. Hiperaktīvu bērnu raksturo augsta vajadzība pēc uzmanības.
5. Tāpat kā ikvienai uzvedības problēmai, arī šai ir savi risinājumi.
6. Ar hiperaktīviem bērniem vajadzētu strādāt pozitīvā gaisotnē un caur spēlēm un rotaļām.
7. Apkopojot pieejamos materiālus par hiperaktivitāti kā problemātisku uzvedību var secināt, ka mūsdienās šī problēma ir ļoti aktuāla.
8. Ikvienam pedagogam vajadzētu zināt kā strādāt ar hiperaktīviem bērniem.
9. Vecāki, kuri pamana hiperaktivitātes pazīmes savā bērnā vajadzētu vērties pie speciālista.
10. Ļoti labs piemērs skolai, kura piemērota hiperaktīviem bērniem, ir Valdorfa skolas un Montesori skolas.
11. Nepieciešami papildus pētījumi hiperaktīvo bērnu uzvedības koriģēšanā.
…
