Tiesību izpratnes būtība un domāšanas process Tiesību teorijā tiesību izpratne ir cilvēka mērķtiecīgas domāšanas procesa rezultāta atspoguļojums, kas ietver sevī tiesību aptveršanu, uztveršanu (novērtējumu) un attieksmi pret tiesībām. Tiesību izpratne pēc savas dabas ir subjektīva jeb oriģināla, un tās objekts aptver visu tiesisko lauku – sākot no atsevišķas tiesību normas līdz pat tiesībām visplašākajā teritoriālajā kontekstā. Tiesību izpratnes saturu veido subjekta zināšanas par tiesībām; jo persona vairāk domājusi par tiesībām un jo tās zināšanas ir plašākas, jo tās tiesību izpratne ir dziļāka un pilnveidīgāka. Mūsdienu tiesību zinātnē ir raksturīga tiesību izpratnes dalīšana subjektīvajā, objektīvajā un doktrinālajā nozīmē,.
Tiesību tvērumu nošķīrums:
• Subjektīvās tiesības (Tiesības subjektīvā izpratnē): Tās ir tiesības, kas pieder konkrētam subjektam, un viņš ar tām var brīvi rīkoties, citām personām neiejaucoties viņa darbībā (piemēram, tiesības uz atpūtu, tiesības uz izglītību). Subjektīvās tiesības ir tās, kuras subjekts realizē tikai pēc sava ieskata. Tās izpaužas trīs veidos: 1) kā personas iespēja ar savām darbībām realizēt savas tiesības; 2) kā tiesības prasīt no cita tiesisko attiecību dalībnieka sava pienākuma izpildi; 3) kā tiesības vērsties pēc valsts aizsardzības, ja šīs subjektīvās tiesības ir pārkāptas. Šo izpratni bieži dēvē par parasto sabiedrības priekšstatu par tiesībām.…
