Vēlēšanu sistēma Latvijā

Valts varas veidošana, pastāvēšana un realizēšana ir politiskās sistēmas galvenā funkcija. Vēlēšanu sistēma nosaka varas veidošanas tiesiskos pamatus un vēlēšanu procesa organizāciju. Tā balstās uz konstitūciju un vēlēšanu tiesībām. „Vēlēšanu sistēma ir vēlēšanu organizēšanas kārtība un pašu vēlēšanu realizēšana, balsošanas rezultātu noteikšanas un mandātu sadalīšanas kārtība”. Ievēlēta politiskā vara vada visu sabiedrību, pamatojoties uz politiskām ideologijām un realizējot attiecīgas programmas konkrētā politiskā režīma sistēmā. Latvijā Saeimas vēlēšanu vispārīgie principi ir noteikti Satversmē (Konstitūcijā): „Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālas vēlēšanās” (II,6). Vēlēšanu norisi nosaka Saeimas vēlēšanu likums: „Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 2. panta ierobežojumiem” (I,1). Tiesības vēlēt nav personām, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; personām, kuras tiek turētas aizdomās, kā arī personām, kuras ir apsūdzētas vai tiesājamas, ja kā drošības kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām.
Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:
1)Likumā paredzētajā kartībā atzītas par rīcībnespējīgām;
2)Izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
3)Ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem;
4)Izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt...;
5)Ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlīkošanas dienesta štata darbinieki.…