Eksperimentāli noteiktās izlieces nepārsniedz teorētiski aprēķināto. Atslogojot siju, daļa izlieces saglabājas (plastisko deformāciju dēļ).
Atšķirībā no teorētiski iegūtajām līknēm, eksperimentāli iegūtā līkne nav lineāra funkcija. To veicina koksnei raksturīgā anizotropija un vainas.
Siju slogojot pēc uzdevumā dotās shēmas, tajā rodas normālspriegumi, kuri palielinās virzienā no sijas centra uz tās malējām šķiedrām. Maksimālā atsķirība pie konkrētas slodzes starp normālspriegumiem stieptajā un spiestajā zonā ir 20%. Pieaugot sijai pieliktajam spēkam šī starpība samazinās, jo spriegumi sijas šķēlumā izlīdzinās.
Eksperimentāli noteiktie normālspriegumi spiestajā zonā pie atsevišķiem pieliktajiem spēkiem pārsniedz teorētiski aprēķinātos normālspriegumus, savukārt stieptajā zonā noteiktie – nepārsniedz.
Bīdes spriegumi sijā ir 8-17 reizes mazāki kā tajā noteiktie normālspriegumi. Pēc tam, kad sija ir slogota ar pieaugošu slodzi un tad atslogota, sijā ir pieauguši bīdes spriegumi (plastisko deformāciju dēļ).
Spriegumu vērtības dažādos virzienos (normālspriegumi un bīdes spriegumi) atsķiras, jo kokam dažādos virzienos ir dažādas īpašības.…
