Vārds anekdote kā tāds it kā neprasa skaidrojumu un parasti tiek a priori pieņemts par zināmu, taču šī vārda etimoloģija ir diezgan interesanta. Anecdote ir franču vārds, kurš cēlies no grieķu vārda anecdota, kurš nozīmē neizdots, nepublicēts. Diemžēl, man neizdevās atrast tieši kad un kur šie stāstiņi tika neizdoti, bet aptuvenu leģendu tiku dzirdējis jau senāk un tā stāsta par to, ka Antīkajā Grieķijā kādā no polisēm tika aizliegti pikanti stāstiņi par elites pārstāvjiem, tāpēc tos nevarēja izdot (pārrakstīt), taču tie tika pārstāstīti bez izdošanas, no kā arī radās vārds anekdote – neizdots.
Anekdote tiek definēta kā interesants izdomāts vai īsts notikums, taču, manuprāt, viena no galvenajām anekdotes īpašībām ir tā, ka tā satur kādu noteiktu pretrunu – tā ir pretrunā ar morāles normām, dabas likumiem, noteiktajā sabiedrībā pastāvošu loģikas (spriešanas modeli), faktiem utt.
Anekdote ir viena no nedaudzām mutvārdu daiļrades formām, kura Latvijā vēl ir pietiekoši dzīva un tiek plaši praktizēta, atšķirībā no pasakām un teikām – arī tās mūsdienās vēl tiek radītas, taču salīdzinot ar anekdošu dzīvīgumu tās tikai veģetē. Anekdotes diezgan precīzi atspoguļo tā laika un vietas iezīmes, kur un kad tās radušās un bieži ir nepieciešams jau zināt kontekstu, lai tās būtu saprotamas.…
