Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 1.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 2.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 3.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 4.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 5.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 6.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 7.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 8.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 9.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 10.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 11.
  • Referāts 'Modes diskursa salīdzinošā analīze', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Darba hipotēze    3
  Ievads    4
  Diskursa definīcija un kāda tā ir modes industrijā?    5
  Sieviešu modes diskursa atšķirības:    6
  70.gadu mode    6
  80.gadu mode    7
  90.gadu mode    8
  Mūsdienu mode    9
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Diskurss – termins, kuram ir vairāki skaidrojumi –
tekstu kopums, kurā parādās elementu aranžējums, atkarībā no diskursa rādītāja vērtībām, lomām, motīviem;
domu gaitas atspoguļojums izteikumu ķēdē, valoda kā notikums vai teksts, vai konkrēts valodas lietojums;
tekstu kopums, kurš atspoguļo noteiktu sociālo prasmi;
zīmju un valodas izmantošana saistītā un integrētā vidē, lai izteiktu apgalvojumu vai sasniegtu mērķi;
reprezentācijas valoda vai sistēma, kas attīstījusies sociāli, lai radītu un nodotu apritē saskanīgu nozīmju un viedokļa kopumu kādā svarīgā jautājumā1
Tieši šim salīdzinājumam tika izmantota otrā definīcija, pēc kuras vadījos visu darba gaitu. Diskurss iedala :
valodas funkcijas;
neverbālā komunikācija2
Vislielākā uzmanība šajā darbā tika pievērsta valodas funkcijai, jo tā laika gaitā mainās, kaut vai pamazām, bet tomēr mainās. Tajā ienāk dažādi svešvārdi un aizguvumi, kas mūsdienās ir ļoti aktuāli.
Mode – noteiktā laikā, noteiktā vidē valdoša gaume attiecībā uz apģērbiem, frizūrām un citām sadzīves lietām.3 Mode mūsdienās nosaka ļoti daudz. Tā palīdz cilvēkam labāk izskatīties, labāk justies. Apzināties pašam sevi kā personību, jo tā nosaka kā Tev ir jāģērbjas.
Tā pat kā citās industrijas, arī modei ir noteikta terminoloģija, kas ar katru gadu mainās, palielinās un pilnveidojās.
_____________________________
1 J.Fiske Introduction to Communicatio stumdies, 1998
2 Weiseman R.L.”Intercultural Communication:” 2002
3 Ideju vārdnīca Zvaigzne ABC
Sieviešu modes diskursa atšķirības
70.gadi
Septiņdesmitajos gados modes industrijas terminoloģija bija diezgan vienkārša un nesarežģīta. Modē valda:
vienkāršas kleitas ar bagātīgo volānu apšuvumiem;
šaurās, garās bikses;
īsās arī garumā zem ceļa puķainās trikotāžas;
buklē vai tvīda auduma kleitas;
ziedu rakstiem apdrukāti svārki;
spoži lakādas mēteļi un jakas;
vilnas jeb linaudekla svārciņi;
vienkārši, svītraini priekšauti no parasta auduma;
smokinga piegriezuma kostīms no mezglota auduma;
raibi musturoti zīda auduma vasaras tērpi ar tāda paša auduma vālēju jaciņu;
smiņķēšanās;
praktisks žaketveidīgs apģērbs;
puspieguļoši, taisnu, trapeces veida silueta mēteļi;
ielas kostīms, par kuru pareizāk būtu runāt nevis par kostīmu, bet gan par ansambli, ko veido vairāki savstarpēji saskaņoti apģērba gabali;
korekta kostīma cienītājas dod priekšroku tā saucamajiem „bleizeriem”, kas ir līdzīgs angļu stila kostīmiem;
ļoti dažādi svārki – ar ielocēm, ieloču grupām, paplatināti, zvanveida, arī taisni;
aizvien populārāki kļūst adījumi, sevišķi ikdienā, kur to praktiskā lietderība un ērtība ir neapstrīdama. Adījumi ir modes noteicēju uzmanības centrā visā pasaulē un tendences to veidojumā – ļoti skaidri izteiktas;…

Atlants