Tas ir tāds vēsturisks romāns, kura darbības pamatā izmantots laiks un notikumi ap 1585. gadu. Tas ir laiks ap Livonijas kara beigām.
Romāna sākumā kā galvenais tēls ir Krāces pils muižnieks/pilskungs klibais Kaspars, kuru zemnieki uzskatīja par taisnīgu kungu. Tas bija laiks, kad pār Vidzemi valdīja vairāki valdnieki. No rītiem nāca krievi, no dienvidiem poļi, zviedri no jūras, vēl pa Vidzemi šaudījās dāņu princis Magnuss, saukdamies par Vidzemes karali. Zemniekiem bija puslīdz vienalga – kur dzina, tur gāja. Bet muižnieki bija lielā nesaprašanā. Citi klausīja krieviem, citi poļiem, citi zviedriem. Klibais Kaspars mēdza teikt, ka visiem četriem izkalpot nevar, bet negrib arī būt netaisns ne pret vienu, un tātad viņš neklausīja nevienam. Bet ar laiku par īsto kungu palika poļu karalis Stefans, kurš par galveno priekšnieku iecēla Stārastu.…
