Futūrisms ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā, Itālijā. Visspilgtāk futūrisms izpaudās tieši Itālijā, taču sekotāji tam bija arī citās valstīs. Futūrisms ilga no aptuveni 1909.-1939. gadam. Visi futūristi bija politiski aktīvi – anarhisti, daži arī marksisti. Filipo Tomāzo Marineti, nozīmīgākais futūrists, bija Benito Musolīni sekotājs. Futūrisms izpaudās dažādos mākslas veidos - glezniecībā (Džīno Severīni, Džakomo Balla), arhitektūrā (Antonio Santelija) teātrī, tēlniecībā (Umberto Bočoni), mūzikā (Luidži Rusolo), literatūrā (Marineti, Majakovskis) un citur.
Futūrisma vēsture
Par futūrisma sākumpunktu mēdz uzskatīt itāliešu mūziķa Feručo Buzoni darbu "Jaunas estētikas mūzikā pirmuzmetums", kas tika publicēts 1907. gadā. 20. un 30. gados sākās tā sauktais "otrais futūrisms", kas savukārt bija apolitisks un vērsās pret fašismu un tā mākslas politiku. Futūrisms oficiāli beidzās līdz ar Marineti nāvi un Itālijas sakāvi 1944. gadā.
Futūrisma pazīmes
raksturīga agresivitāte, tradīciju un pagātnes noliegšana
interešu objekti un ideāli, ko attēlo darbos ir ātrums, temps, enerģija, kustība, urbanizācija, industriālā pilsēta, mašīna
raksturīgi centieni attēlot priekšmetu, mašīnu vai cilvēku kustību
lietotas daudz spilgtas krāsas, pretkrāsas, bet ne visos darbos tas ir noteicošais
glezniecība ietekmējusies no kubisma un abstrakcionisma.…
