radioaktivitāte – pārvērtības atomu kodolos, kuru rezultātā tie spontāni izstaro daļiņas vai kvantus. Radioaktivitātes veidi ir alfa starojums – kodols emitē α daļiņas, beta starojums, kas sastāv no pozitīvi vai negatīvi lādētām vieglām daļiņām; gamma starojums – γ kvantu emisija.
Radioaktivitāti 1896.gadā atklāja Henrijs Bekerels
Radioaktivitātes pētījumu pirmsākumos neievērots palika nozīmīgs radioaktivitātes veids. Franču fiziķis Pols Vijārs ievēroja vēl vienu radioaktīvā starojuma veidu – starus, kas magnētiskajā laukā nenoliecās vispār
1896. gadā franču fiziķis Antuāns Bekerels (1852-1908)novēroja urāna sāļu jaunu īpašību – izstarot neredzamus starus ar lielu caurspiešanās spēju. Vielu īpašību izstarot neredzamus/caurspiesties spējīgus starus vēlāk nosauca par radioaktivitāti, bet pašus elementus par radioaktīvajiem elementiem.…
