Monarhija (gr. monarchia – vienvaldība, patvaldība) – tāda valdīšanas forma, kur augstākā valsts vara juridiski pieder vienai personai – monarham (karalim, caram, imperatoram, hercogam, sultānam, emīram ...). Tā bija raksturīga vergturu un feodālajām valstīm, bet ir saglabājusies arī mūsdienās. [1., 67. lpp.]
Monarhs (gr. monos archein – viens valdnieks) – valsts vienpersonisks vadītājs. Visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma, taču dažkārt par monarhu kļūst vēlēšanu ceļā.…
