Pērs Gints nav cilvēks. To es secināju, lasot grāmatu. Pērs Gints ir īpašība, kas grāmatas laikā klejo pa prāta nostūriem. Katrā nodaļā, nespēdams saprast un iekļauties kādā vidē, viņš tik gāja apkārt, kā to teica viņam Līkais – manā uztverē gļēvums un radikāli noskaņots veselais saprāts. Bet ir interesanti, kāpēc Pērs Gints mainījās, jo parasti cilvēkiem ir bail no pārmaiņām. To es arī mēģināšu saprast.
Sākumā Pērs Gints ir jauns puika, viņš pats. Pavada savas dienas nedarot neko lietderīgu un, kā vēlāk izrādās, arī neko ļaunu. Viņa darbību pamatojums ir viņš pats. …
