Izrunājot vārdus “pārticība” un “nabadzība”, tie nereti tiek uztverti tikai kā raksturojoši lielumi dažādu ļaužu materiālajam stāvoklim. Nedrīkst aizmirst, ka šiem jēdzieniem ir vēl būtiskāka nozīme – tie norāda un raksturo dažādus sociālos slāņus un grupas. Mūsdienās pastāv spilgta robeža starp materiāli dažādi nodrošinātām sociālajām grupām. Esmu novērojis, ka zināma daļa no sabiedrības saasināti reaģē un izsaka savas domas par cilvēkiem, kuri kaut vismazākajā mērā atšķiras no viņiem pašiem. Kļūst skumji, raugoties kā nepamatota nežēlība spēj sagraut cilvēka pašapziņu.
Vēsture pati pēc saviem ieskatiem ir šķēlusi sabiedrību. Jau kopš seniem laikiem sabiedrībā ir bijušas vairāk un mazāk priviliģētas cilvēku kopas. Zemāka sabiedrības slāņa pārstāvji vienmēr nav baudījuši priviliģēto ļaužu labvēlību, tomēr, laikam mainoties, ir arī radikāli mainījusies visa sabiedrības uzbūve. Lai arī civilizētajā pasaulē jau sen nepastāv mazāk turīga cilvēka tieša atkarība no kāda augstāk stāvoša, ir jūtama atsevišķu ļaužu grupu atklāta sociāla diskriminācija. Mūsdienās pie nabadzīgiem ļaudīm tiek pieskaitīti ne tikai bezpajumtnieki, bez jebkādas iztikas palikušie, bezdarbnieki, bet arī nepilnīgi nodrošinātie pensionāri, invalīdi un ģimenes ar zemiem ienākumiem.…
