Kalvinisms ir protestantisma virziens, ko iedibinājis Žans Kalvins reformācijas laikā 16. gadsimtā. Saskaņā ar šo kristīgo mācību, cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš ir Dieva izredzētais, un tas jāpierāda ar visu savu dzīvi un darbību. Kalvinisma piekritēji vērsās pret greznību katoļu baznīcas ceremonijās, likvidēja baznīcas altārus, svētbildes; dievkalpojumi tika novienkāršoti līdz Bībeles lasīšanai un psalmu dziedāšanai.
Reformācijas laikā protestantismam Francijā, Šveicē, Nīderlandē un Skotijā bija tās pašas iezīmes, kas luterānismam, bet sekojot Žanam Kalvinam, tā principi tika īstenoti radikālāk. Izšķiroša nozīme tika piedēvēta Bībeles autoritātei un dievkalpojumos centrālā vieta ir ierādīta sprediķim1.
Ž. Kalvins attīstīja un lielā mērā iespaidojās no Cingliānisma, tālāk veidojot savas teoloģiskās un politiskās teorijas. Šie uzskati lielā mērā ir atstājuši iespaidu uz visu Rietumu kultūru cauri modernisma laikmetam. ASV kultūra savā būtībā ir kalvinistiska2.
Visievērojamāk kalvinisms attīstījās trijās valstīs – Francijā, Skotijā un Nīderlandē.
Nīderlandē cīņa pret Romas katoļu baznīcu, kas beigās noveda pie kalvinisma uzvaras, bija saistīta ar Nacionālās atbrīvošanās kustību.…
