Absolūtās monarhijas jēdziens
Vispār eksistē divas valsts valdīšanas pamatformas – monarhija un republika. To valsts orgāni atšķiras cits no cita gan pēc veidošanās kārtības, gan pēc sastāva, gan pēc kompetences.
“Monarhija – valdīšanas forma, kur augstākā valsts vara pieder vienpersoniskai valsts galvai – monarham (karalim, caram, imperatoram, šaham utt.), kurš pārņem varu mantojot to un nenes atbildību iedzīvotāju priekšā”. [4; 155]
Monarhija nozīmē, ka valda viens cilvēks. “Tai ir sekojošas pazīmes:
- valsts galva ir vienpersoniska;
- monarham pieder visa vara, kas ir nedalāma, augstākā un suverēnā;
- vara ir mantojama;
- monarha valdīšana ir beztermiņa;
- monarhs nav juridiski atbildīgs.” [5; 87]
Izšķir neierobežoto (absolūto) un konstitucionālo monarhiju.
“Absolūtajai monarhijai ir raksturīga tautas pārstāvju orgānu neesamība, visas valsts varas koncentrācija monarha rokās. Viņš izdod likumus, nosaka ierēdņus, pasludina vai izbeidz karu, kontrolē nodokļu iekasēšanu un izmanto tos pēc saviem ieskatiem. Soda funkcija tāpat ir viņa rokās”. [5; 88]
Uzskaitītās monarhijas valdīšanas formas pamatiezīmes izpaužas monarha tiesībās. Valsti, kurā monarhs pilnā apjomā izmanto šīs tiesības, kvalificē kā absolūto, neierobežoto monarhiju vai absolūtismu.
…
