2011. - 2015. g.
Kopsavilkums
Kā jau arī darbā tika secināts nepietiek tikai ar pamatnostādņu izstrādāšanu ir nepieciešams tās ieviest arī dzīvē, kā labs piemērs valdības komunikācijas pamatnostādņu sagatavošanā ir Igaunijas valdības pamatnostādnes, kas ir plaši aprakstītas, bet ja salīdzina ar reālo situāciju daudz sadaļas netiek pielietotas valdības komunikācijā.
Sociālie mediji sniedz iespēju nodrošināt tiešo komunikāciju ar sabiedrību, kas prasa maz finansiālos līdzekļus, apejot parastos masu medijus. Saruna starp iedzīvotāju un valdību notiek nepastarpināti. Ir iespēja uzdot jautājumu konkrētai amatpersonai un tieši no tās arī saņemt atbildi, protams, ja vien šī amatpersona ir izveidojusi savu profilu, vai arī tā komunicē izmantojot iestādes kontu. Salīdzinot valdības komunikācijas veidus sociālajos mēdijos, šo tiešās komunikācijas veidu izmantojot sociālos mēdijus analizējamās valstis neizmanto, jo ir par maz ar konta izveidošanu un papildināšanu ar preses relīzēm, ir nepieciešams sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un piedalīties citās komunikācijās. Kā pozitīvu piemēru valdības komunikācijas pārraudzībā varu minēt Kanādas izstrādāto saiti, kurā ir apvienota valdības un ministru komunikācija, kas palīdz komunikācijas pārraudzībā un kontrolēšanā.
Regulāri un kvalitatīvi komunicējot izmantojot sociālos medijus ir vieglāk sasniegt sabiedrību un tādējādi ir iespēja atgūt sabiedrības uzticēšanos, kā arī iespēja palielināt valsts pārvaldes pieejamību un saprotamību iedzīvotājiem.
Eiropas Savienības kandidātvalstīs var vērot ļoti pozitīvu attīstību politikas veidošanas un komunikācijas jomā, tas attiecas arī uz politikas koordināciju. Pirmkārt, šo attīstību veicina iekšējais apziņas celšanas process, otrkārt, ārējo partneru sniegtie novērojumi un padomi. Šo divu veicinošo faktoru kombinācija palīdz stiprināt politikas veidošanas procesu arī attiecībā uz valdības komunikāciju valstiskā līmenī.
…
Katra valdības darbinieka rīcībai ir gala rezultāts, kas ietekmē iedzīvotājus, uzņēmumu, organizācijas un sabiedrību. Tādēļ komunikācijai ir jābūt daļai no katras valdības darbības sākot no plānošanas līdz īstenošanai. Šo komunikāciju dažādās valstīs reglamentē dažādi dokumenti, šajā darba tiek analizēti Igaunijas, Lielbritānijas un Kanādas komunikācijas vadlīniju aspekti. No komunikācijas viedokļa procesā ir trīs posmi: pirmkārt, sabiedrības informēšana, otrkārt, sabiedrības konsultēšana un, treškārt, sabiedrības aktīva iesaistīšana politikas veidošanas procesā. Veidojot komunikācijas stratēģiju, tāpat kā jebkuru citu stratēģiju, jāietver analīzi un stratēģisku izvēli. Šai analīzei jāpakļauj virkne iekšēju un ārēju faktoru (kas ir tieši vai netieši saistīti ar komunikāciju), jo tie kādā brīdī vairāk vai mazāk var ietekmēt darbību. Analīžu rezultāti pēc tam jāsaskaņo un jāiekļauj komunikācijas stratēģijā, lai iespējami vieglāk būtu sasniedzami komunikācijas mērķi.
